Adwards diena

“Radošās Lekcijas”

Visi runātāji bija dažādi, neviens neatkārtoja, ko cits bija teicis, bet visi runāja par vienu tēmu. Neviena teiktajā nebija skaudības, kritikas vai izmisuma. Bija tikai sava pārliecība par to, ka ir jābūt drosmīgam un jātic tam, ko dara. Par šo arī visi centās pastāstīt lekcijās.


“Stāstu stāstīšana – stāstījuma triumfs” /Alexander Jaggy/ @Jaggys140

Alexanders ļoti labi izskaidroja, ka mūsdienās vairs nepietiek ar vienu labu domu reklāmas kampaņai – to ir jābūt daudz. Tā nedrīkst arī būt lineāra, kā stāsts, jo arī esam nogājuši posmu kad pietika ar stāstu reklāmas kampaņai. Tagad ir vajadzīga universāla nevis lineāra domāšana. Universāla domāša ir cikliska. Tā ir balstīta uz to kā kompjūtera spēles ir veidotas – aiz katra stāsta nāk nākamais, kas būvējas uz iepriekšējā, ko nosaka spēlētājs, kurš vēlas balvu par savu izvēli. Secinājums ir, ka labu ideju veido un realizē patērētājs kopā ar brendu. Patērētāju ir jāiesaista stāstā burtiskā nozīmē, ļaujot viņam izdzīvot stāstu, kas viņu ir aizrāvis. Šeit ir piemērs, ko Alexanders rādija, ekstrēms,bet ilustrē ideju - http://www.youtube.com/watch?v=jRCtt5I3RlQ&feature=youtu.be Ne par velti patērētājus tagad drīzāk var saukt par “sekotājiem”.


“Destmitgades tendence: Mobils” /Mārtiņs Dambis/ @martinconfused

Ļoti labi sakārtoja mobilo tirgu kāds tas ir tagad un kāds tas varētu būt nākotnē. Paskaidroja starpību starp mobilo aplikāciju, spēli un mājaslapu. Katrs labāk strādās savam mērķim un produktam. Nav tādas pareizās formulas, tāpēc ir svarīgi runāt ar kreatīvajiem, lai saprastu ideju. Ir svarīgi sākuma investēt tik daudz naudas, lai pārbaudītu vai pamata ideja spēlei vai aplikācijai ir interesējoša patērētājiem un tikai tad kad zina, ka ir periodiski investēt vēl. Nevis ielikt lielu summu nepajautājot saviem “sekotājiem”, ko tie domā.
Jautājums par ko man Mārtiņa teiktais lika aizdomāties ir “vai cilvēka tips tiešām ir nosakāms pēc telefona platformas?” Vai tiešām, kā viņs teica Iphone lietotāji ir ekstravertāki nekā Android lietotāji, kas ir intraverti? Papētīšu...
P.S. Nerakstu neko konkrētu, jo Mārtiņs iedeva labu insight, ar ko negribu dalīties korporatīvās konkurences dēļ :P


“Marketinga sadalījuma atgriešānās” /Rikkie Grundtvig/ @RikkeGrundtvig

Ja būtu jāizvēlas labākais -tā viennozīmīgi bija Rikkie! Pārliecināta, motivēta un iedvesmojoša. Ticēja ikkatram vārdam, ko teica un vēlējas tikai, lai mēs arī ticētu sev.
Rikkie stāstītais būvējas uz Alexandra stāstītā. Ja Alex stāstīja par universālu domāšanu, kas balstīta uz spēļu dizaina principa, tad Rikkie tam iedeva terminu – interaktivitāte. Viņas piemērs - http://www.youtube.com/watch?v=0JQ7bcjKsKc&feature=youtu.be ar McDonalds to ļoti labi nodemonstrē. Tomēr zem visa šī slēpjas viņas revolucionārā ideja. Tipisks kampaņas cikls pa visu gadu ir trīs kampaņas. Katra uzsit augšā kompānijas awarness uz to laikaposmu kad tā ir aktīva, bet tad tai ir ļauts doties brīvkritienā uz leju no kura tikt uz augšu, citējot Rikikie, ir “super expensive!”. Tādēļ viņa piedāvā risinājumu. Tā doma ir nepieļaut kritienu. Visu laiku uzturot kommunikāciju caur sociālo mediju bāzi, kas ļauj nākamai kampaņai jau sākt no iesildītas vietas savu stāstu tālāk. Kā ari citējot Rikkie – “if You are not on the top of Google search You ar NOTHING!”. Jo taisnība vien ir, ka mūsdienās cilvēks pirms kautko pērk, to izpēta internetā. Secinājums ir, ka ir jāseko līdzi “customer journey”. Ir jāzin katrs solis caur ko iziet pircējs, ir ar viņu jārunā sociālajos tīklos, lai atgādinātu par sevi un ir jāļauj viņam interactot ar savu mīļako stāstu.


“Krievijas reklāma: Kam vajadzīga ideja?” /Jaroslav Orlov/ @zecreator

“Russia: Huge market, huge mess, huge stupidity”, citējot Jaroslavu. Aizrautīgs un diezgan realitātes norūdīts džeks, kas ir vienas no Krievijā vadošajām kreatīvajām aģentūrām “Instinct” direktors, parādīja kāpēc reklāma Eiropā nestrādātu Krievijā un reklāma Krievijā nestrādātu Eiropā. To, kā apsmejot visu var panākt labu reklāmu http://www.youtube.com/user/aminstinct#p/u/17/EZaNuvWMglI(te būs daži viņu piemēri).


“Vienkāršība Fotogrāfijā” /Nils Vilnis/ @vinils

Buklets pilnīgi nošāva garām to, ko Nils prezentēja, tāpēc arī viņš bija kā pērle lektoru vidū. Sāka runu ar “es nevarēšu norunāt vienu stundu...”, bet 30 min pateica vairāk nekā citi. Viņa centrāla doma bija, ka “ideja nav atkarīga no viena cilvēka, katram ir atbildība projekta posmā”. Ar savu profesiju Nils to ilustrēja perfekti, skaidrojot, ka pie viņa parasti atnāk ar jau gatavu bildi galvā, bet tagad to vajag dabūt laukā. Un viņam ir uzdevums to materializēt. Reāli viņš nav daļa idejas veidošanas, tikai izpildes, bet tai pašā brīdi viņam ir pats atbildīgākais darbs – prezentācija. Ar savu kameru viņam ir jāspēj nest pasaulē to, ko kāds ir iedomājies.
Viņa darbi bija prātam neaptverami, kas paver skatu uz pilnīgi citu realitāti. Šeit http://www.vinils.lv/?section=portraits&tag=goran-gora-amp-the-yrs pirmais risinājums ir uzdevumam, ko Goran Gora iedeva – uztaisīt grupas bildi, jo solists vairs negribēja, lai grupa ir asociēta tikai ar viņu. Nofočēt visus, salikt virsū vienam otra bildi un izveidot “vidējo seju”. Šī te Nila teorija par “vidējo seju” mani ieintriģēja, bet tas ir citam bloga ierakstam.
Arī nākamais piemērs http://www.eckkko.com/nils-vilnis ir unikāls, grupa “Ēnas” vēlējas bildi diskam, risinājums – iemest miltus sejā un izveidot šādu efektu.


“Kā padarīt pasauli labāku un kāpēc sūdi rullē?” /Fionn Dobbin/@happydobbin

Fionns stāstija par sūdiem un cik daudz cilvēkiem nav pieeja normāliem WC tā, lai neizplatītu slimības. Viņš ir industriālais inženieris, kas projektēja portatīvu podu ar kā palīdzību risinātu problēmu – nogādāt sūdus ērtā un sanitāri pieņemamā veidā no punkta A uz punktu B, lai neizplatītos slimības. Prezentācijas sākumā es domāju “WTF”!? Šis tiešām runā par sūdiem... Vēlāk, kad es uzzināju to, ka viens sūds, kas sver ap 300gr var izveidot no sevīm tik daudz enerģijas, lai spētu uzlādēt Ipod uz 4h es sāku saprast ideju. Un tā arī bija kā domāju, ka plāns ir dabūt cilvēku Indijā, lai aiztransportē savus sūdus no mājām uz speciālu pārstrādi kur šiem samaksā par to, ka ir padalījušies... jo no tā var enerģiju radīt. Labs pavērsiens saules enerģijas pārdošanas idejai no Vācijas.


“The Fun Thoery” /Simon Higby & Michael Bugaj/ @SimonHigby un @MichaelBugaj

Te noskatīties labāk pašam - http://www.thefuntheory.com
Es sākumā domāju, ka lekcija bija neinteresanta, bet tad pārgāju pāri pierakstiem un sapratu, ka tā nebūt nav. Simons un Michaels tomēr iedeva vērtīgu ieskatu tajā, kas tad padarīja kampaņu veiksmīgu. Man šķiet, ka šajā gadījumā tā bija mazāk kreatīvā ideja, kas protams biju dzinulis aiz visa. Tomēr tas varēja palikt arī par vienkārši ļoti skatītu video un viss. Bet ideja radīt starplapu pa vidu ērmīgajai korporatīvai lapai un super fun video lapai bija wow. Starplapa, kas saucās “how do people at VW use Fun thoery”. Te var apskatīties, bet ideja ir, ka šī ir kā savienojums starp stāstu un produktu. Tā vēl nav aizbiedējošā “BUY” poga, bet gan šī stāsta izskaidrojums, kas īstenība ir kas jauns! Jo parasti nekad nav bijis stāsta izskaidrojums vai demonstrējums ar reālo produktu. Normāli ir tas, ka stāsts dzīvo atsevišķi no produkta, ka realitātē stāsta ilūzija izzūd. Bet šeit tas ir sacementēts kopā ar produktu. Nav tā sajūta, ka tiek samelots kaut kas par kaut kādu tur filozofiju vai dzīvesstilu labāku, ko šis produkts dod.



“Adwards ceremonija”

Esmu vīlies. Man gan šis bija pirmais Adwards, bet biju to iedomājies to kā tādu bohēmisku kreatīvo sanākšanu, kur tiktu apspriests katrs finālists no dizaina, stāsta un “odziņas” skatupunkta, lai visi var dzirdēt pamatojumu, kāpēc kāds uzvarēja, jo nevarēju nedzirdēt biežos “WTF?” Varēju nebūtu tik daudz kategoriju. Un kad kāds runā uz skatuves visi klausās nevis sāk runāt skaļāk. Kautkā tur bija sajūta, ka atnākuši pēc balvām nevis uzslavas. Šo daļu derētu pārdomāt nākamgad.

Pajautā

Ja dzīve ir sacīkstes ar ko tad mēs sacenšamies? Un vai ir balva par pirmo vietu, jeb mēs vienkārši nonākam galā ātrāk?

Kad bija pēdējā reize kad ievilki elpu, bet ievilki elpu un apjauti, ka tas par, ko uztraucies pagaist?

Apstājies, jo skanēja "Halleluja" Jeff Buckley izpildījumā un viss top skaidrs tajās septiņās minūtēs?

Ir dzīves ritms kuru jauc ikdienas ritms. Kas rodās no vajadzības kontrolēt nezināmo. Atļaušanās būt pasažierim dod izbaudīt braucienu, liek saprast, ka ceļš ir svarīgāks par galamērķi un apstāties ieelpai nenozīmē palikt aizmugurē.