Pēc vakarnakts, šī rīta un pusdienlaika, kā arī varbūt vēl vakara kino maratona nolēmu izveidot sarakstu ar lietām, ko esmu pārāk ilgi atlicis neizdarītas. Tā būs mana vasara.
Atradīšu sev kafejnīcu/bāru kur ieiet karstajās vasaras dienās
Gumijlēkšana no tilta un vagona
Lekšana ar izpletni nereizi nenomirkšķinot acis (treniņa rezultātā labākais laiks ir bijis 3min)
Izārdīšos ar mountain-baiku pa kalniem!
Couchsurfingā piedāvāšu kādam palikt pie sevis, jo pietrūks multikulturālisma ikdienā
Apciemošu savus kursabiedrus Anglijā un Čehijā, jo thats where the fun is!
Izārdišos ar džipu pa mežu!
Izbraukšu pa Gauju ar laivu, lai atrastu labāko vietu kur bbq uztaisīt
Uz šautuvi aiziešu pa ilgiem laikiem un iemēģināšu divstobreni.
Izārdīšos ar ūdensmotociklu pa jūru!
Piespiedīšu sevi aiziet uz kādu klubu, lai to visu nosvinētu
Un atgūšos no visa ar makšķerēšanu Babītē...
Saturday, 9 April 2011
Sunday, 3 April 2011
Produkts vs brends sociālajos tīklos
Man piesekoja twiterī @Audi__A1. Visticamāk tas nav oficiāls Audi twiter konts, bet gan tiešām tās mājaslapas, kas norādīts, konts. Vai arī Audi gribētu, lai tā domā... Lai kāda tur sazvērestības teroija aizmugurē jautājums man vienalga nelika mieru - vai ir jēga izcelt atsevišķu produktu no brenda?
1. Kad seko brendam, seko lielam veselumam " the blob". Kas sevī cenšas ietvert visu, ko var saistība ar sevi. Tomēr vai es kā sekotājs esmu ieinteresēts tajā visā? Man varbūt gribas tikai mazu daļu no tā visa, ko man brends dod un pārējais man ir spams.
2. No tā izriet nākamais jautājums - vai brends saprot savu sekotāju uzbūvi? Vai arī viņš vienkārši dod, ko visi prasa? Ja man lielāka daļa, ko brends dara ir spams mana interaktivitāte ar viņu krītas, jo negaidu katru ziņu no viņa ar interesi, bet kritisku aci - vai tas ir, kas priekšs manis vai visiem citiem?
3. Tad lielais jautājums - ja man no brenda interesē viens produkts vai šāda apziņa nav izdevīga abpusēji? Brends man dod informāciju tikai saistībā ar manu vienu produktu, bet es viņam sekoju ar lielāku uzmanību, jo man nav kritiskās acs, kas izvērtē vai tas ir priekšs manis, jo zinu, ka tas ir, jo saistīts tikai ar manu interesējošo produktu.
Ja ir produkts sociālajos tīklos, tad brends pretīm tam iegūst ieskatu par savu mērķa grupas uzbūvi, jo tagad šis "the blob" tiek pārvērsts pārskatāmās interesēs. Iespējams, ka ir lielāka interese par kādu konkrētu produktu, ko brends piedāvā, ko pats brends neapzinās?
Secinājums ir, ka der paeksperimentēt ar šo, jo kad paskatās uz pēdējā laika tendencēm tad šie te cīniņi par izdzīvošanu starp produktiem, ko viens brends piedāvā ir palikuši populāri. Varbūt der nevis iemest viņu atpakaļ "the blob" haosā, bet šos produktus atstāt kā, ko individuālu, ja jau sekotāji ir parādījuši savu lojalitāti pret viņu?
Piemēri
http://labsalus.lv/aldaris-senais-pret-dumaku/ (alus vs alus)
http://www.furlongpr.com/social-media-case-study-aladdin-chocolate-box (izglāb šokolādi)
http://www.facebook.com/album.php?aid=36448&id=116364101739162 (nošauj kafiju)
1. Kad seko brendam, seko lielam veselumam " the blob". Kas sevī cenšas ietvert visu, ko var saistība ar sevi. Tomēr vai es kā sekotājs esmu ieinteresēts tajā visā? Man varbūt gribas tikai mazu daļu no tā visa, ko man brends dod un pārējais man ir spams.
2. No tā izriet nākamais jautājums - vai brends saprot savu sekotāju uzbūvi? Vai arī viņš vienkārši dod, ko visi prasa? Ja man lielāka daļa, ko brends dara ir spams mana interaktivitāte ar viņu krītas, jo negaidu katru ziņu no viņa ar interesi, bet kritisku aci - vai tas ir, kas priekšs manis vai visiem citiem?
3. Tad lielais jautājums - ja man no brenda interesē viens produkts vai šāda apziņa nav izdevīga abpusēji? Brends man dod informāciju tikai saistībā ar manu vienu produktu, bet es viņam sekoju ar lielāku uzmanību, jo man nav kritiskās acs, kas izvērtē vai tas ir priekšs manis, jo zinu, ka tas ir, jo saistīts tikai ar manu interesējošo produktu.
Ja ir produkts sociālajos tīklos, tad brends pretīm tam iegūst ieskatu par savu mērķa grupas uzbūvi, jo tagad šis "the blob" tiek pārvērsts pārskatāmās interesēs. Iespējams, ka ir lielāka interese par kādu konkrētu produktu, ko brends piedāvā, ko pats brends neapzinās?
Secinājums ir, ka der paeksperimentēt ar šo, jo kad paskatās uz pēdējā laika tendencēm tad šie te cīniņi par izdzīvošanu starp produktiem, ko viens brends piedāvā ir palikuši populāri. Varbūt der nevis iemest viņu atpakaļ "the blob" haosā, bet šos produktus atstāt kā, ko individuālu, ja jau sekotāji ir parādījuši savu lojalitāti pret viņu?
Piemēri
http://labsalus.lv/aldaris-senais-pret-dumaku/ (alus vs alus)
http://www.furlongpr.com/social-media-case-study-aladdin-chocolate-box (izglāb šokolādi)
http://www.facebook.com/album.php?aid=36448&id=116364101739162 (nošauj kafiju)
Friday, 1 April 2011
Mediacom Digital 2.0
Mediacom "Digitālais Seminārs" bija jautrs, brīvs un aizraujošs. Ilja Olijevskis un Jānis Polis parūpējās, lai ikviens, kas ir atnācis zinātu visu svarīgāko par to kā digitālais reklāmas sektors (internets, mobilais, planšetdatori u.c.) ir attīstījies, kādas ir tendences un kas būs nākotnē. Abi pasmējās gan par saviem veikumiem gan citu. Ar pasmējās es domāju, ka centās ieskaidrot visiem klausītājiem, ka digitālā vide, it īpaši sociālie tīkli ir domāti izklaidei nevis tirgošanai.
Mēs visi zinām, ka svarīgākais jebkuram brendam ir stāsts. Tas rada pievienoto vērtību, kas konvertējas komunikācijā ar patērētājiem un iemeslu palielināt preces cenu. Tomēr viens ir labs stāsts, bet cits ir labs stāsta turpinājums. Nepietiek vienreiz pateikt "Just do it!" (Nike) un dzīvot uz lauriem, jo ir, kā jau iepriekš minēju jāļauj patērētājam izdzīvot stāstu. Un tā ir tā sarežģīta interaktivitāte.
Te nav daudz jāstāsta, ideja ir saprotama, bet kā piemērs labs ir LMT Līgo app. Tas bija pionieris Latvijā, kas tiešām piedāvāja tīri izklaidējošu aplikāciju, kas paralēli arī deva risinājumu mūžsenai problēmai – nezināšanai. Brendi ņemat piemēru !
Par risinājumu.
Bija divi labi piemēri. Viens kā pozitīvs otrs kā negatīvs piemērs. Pozitīvais ir Kraft Ifood app . Kurš piedāvā risinājumu ēdiena pagatavošanai. Sākot ar receptēm, jau sastādītiem iepirkumu sarakstiem un beidzot ar iespēju pašam ieziet testu, lai zinātu, kas labāk garšo. Viena no top aplikācija kopš 2008.
LMT bija arī labs piemērs par to kā pēc palīdzības var arī iet pie LMT twitter konta kur esmu pats pārliecinājies var operatīvāk iegūt atbildi uz jautājumu nekā zvanot. LMT malači, jo sapratuši, ka patērētājs mainās līdzi tehnoloģijām un LMT vajadzētu to arī darīt. Good job!
Un Tele2 vienveidīgi garās preses relīzes, kas cenšas iebarot jaunu akciju iekšā. Piekrītu, ka viņas ir labas, bet forma, kas tiek izmantota to pasniegšanai ir nesaistoša.
Secinājums ir, ka digitālā vide ir nākotne, tā vēl tikai attīstās un iespējas ir tur ārā. Ir tikai jābūt drosmīgam un tās jāizmanto vai vienkāršāk ir paprasīt to no mediju aģentūras =D
Mēs visi zinām, ka svarīgākais jebkuram brendam ir stāsts. Tas rada pievienoto vērtību, kas konvertējas komunikācijā ar patērētājiem un iemeslu palielināt preces cenu. Tomēr viens ir labs stāsts, bet cits ir labs stāsta turpinājums. Nepietiek vienreiz pateikt "Just do it!" (Nike) un dzīvot uz lauriem, jo ir, kā jau iepriekš minēju jāļauj patērētājam izdzīvot stāstu. Un tā ir tā sarežģīta interaktivitāte.
Mācības, ko Ilja ar Jāni centās nodot tālāk ir, ka ir tikai divu veidu pieejas veiksmīgai interaktivitātei - izklaide un risinājums. Īsumā - vainu brends izklaidē patērētāju vai arī piedāvā risinājumu problēmai.
Par izklaidi.
Par izklaidi.
Te nav daudz jāstāsta, ideja ir saprotama, bet kā piemērs labs ir LMT Līgo app. Tas bija pionieris Latvijā, kas tiešām piedāvāja tīri izklaidējošu aplikāciju, kas paralēli arī deva risinājumu mūžsenai problēmai – nezināšanai. Brendi ņemat piemēru !
Par risinājumu.
Bija divi labi piemēri. Viens kā pozitīvs otrs kā negatīvs piemērs. Pozitīvais ir Kraft Ifood app . Kurš piedāvā risinājumu ēdiena pagatavošanai. Sākot ar receptēm, jau sastādītiem iepirkumu sarakstiem un beidzot ar iespēju pašam ieziet testu, lai zinātu, kas labāk garšo. Viena no top aplikācija kopš 2008.
LMT bija arī labs piemērs par to kā pēc palīdzības var arī iet pie LMT twitter konta kur esmu pats pārliecinājies var operatīvāk iegūt atbildi uz jautājumu nekā zvanot. LMT malači, jo sapratuši, ka patērētājs mainās līdzi tehnoloģijām un LMT vajadzētu to arī darīt. Good job!
Negatīvais piemērs bija Mēness Aptieka kurai, kā arī Tele2, ir virs 30, 000 sekotāju mājas lapai, bet reāli aktīvie nepārsniedz 10. Iemesls? Mēness Aptieka tā vietā, lai dotu padomu par pašārstēšanos vai kā izvairīties no gripas epidēmijas stāsta par ārstu kori...
Un Tele2 vienveidīgi garās preses relīzes, kas cenšas iebarot jaunu akciju iekšā. Piekrītu, ka viņas ir labas, bet forma, kas tiek izmantota to pasniegšanai ir nesaistoša.
Secinājums ir, ka digitālā vide ir nākotne, tā vēl tikai attīstās un iespējas ir tur ārā. Ir tikai jābūt drosmīgam un tās jāizmanto vai vienkāršāk ir paprasīt to no mediju aģentūras =D
Subscribe to:
Comments (Atom)