Gājēju trotuāra joslas

Ar šo ierakstu es sākšu revolūciju no savas gultas – gājēju trotuāriem ir jābūt sadalītam pa joslām.

Gājēju ielas daļa jau tā ir šaura, samētāta koku, reklāmu stendu, pieturvietu un nepareizi novietotu auto. Pa šo šauro ‘pinball’ galdu uz priekšu steidzās cilvēki kam ir darbs vai tikšanās – īsāk sakot cilvēki ar mērķi un bez daudz laika. Zin īsākos ceļus caur parkiem, lielveikaliem un ielām, kas nav uz kartes, lai nonāktu kur nepieciešams. Šie ir arī tie cilvēki, kas sēžot sastrēguma zina, kas ir ‘rāvējslēdzēja princips’, lai visi tiktu ātrāk uz priekšu. Tomēr viņiem jādala gan braucamais ceļš gan gājēju trotuārs ar tiem, sauksim viņus ‘citiem’. Jo apzīmējumu cilvēki viņi nav nopelnījuši.

Atceries to reizi kad steidzies uz tikšanos, bet priekšā gāja trīs ‘brati’, kas aizņēma visu ielu, jo bariņā taču iet ir tik mīļi? Vai kad vajadzēja vēl noiet tikai vienu šauro kvartālu, bet tur tante staigā zigzagā , jo pirmo daļu mūža pārāk daudz laika pavadīja stāvot sabiedriskajā transportā uz vienu sānu un tagad kreisā kāja garāka par labo? Vai arī ejot cauri lielveikalam pa plato maģistrāli kur liela plūsma virzas uz priekšu, viena čikse ‘Accessorize’ pamanīja zelta plastmasa auskarus un apstājas kā miets zemē, lai uz tiem skatītos tieši tev priekšā? Gan jau katram ir savs piemērs kad priekšā ejošam gribas iekraut pa pakausi. Varbūt kādam arī ir viens kur tas tika darīts?

Tādēļ šķiet tikai loģiski, ka gājēju trotuāram praktisku un ekonomisku (jo darbā laikā ir jābūt) apsvērumu dēļ derētu ieviest joslas ar likumu, kas atļauj tos, kas neievēro minimālo ātrumu 6km/h nostumt malā.

Tagad noteikti tiek prātots – „cik tad daudz laika tiek zaudēts uz tādiem? 1min? 5min?” Nē vidēji 15min! Izdarīju nedēļu garu eksperimentu kur es eju bez cilvēku stumšanas malā un ar stumšanu. Katru dienu tikai veikts tas pats maršruts, tai pašā laikā (08:20) – Matīsa iela 93 līdz Noliktavas ielai 5.

Secinājumi, bez tā, ka stumt cilvēkus malā uzlabo vidējo laika rezultātu, ir arī tas, ka šī stumšana uzlabo omu no rīta (gluži kā kafija). Jo te nostrādā tas, ko behaviour psyhology dēvē par „reward effect”. Esi motivēts kaut ko darīt, jo zini, ka saņemsi balvu un saņemot balvu tiek izdalīti endorfīni, kas galu galā liek justies varen labi. Kā arī vēl viena blakus parādība šai grūstīšanai ir, ka tiek uzlabota citu cilvēku diena, jo neesi vienīgais, kas netiec garām trim ‘bratiem’.

P.S. Nevēlos lobēt domu par to, ka būtu jāgrūstās uz uz ielām. Tikai nodemonstrēt, ka varbūt vajadzētu iekšmalā iet tiem kam nav kur steigties un atstāt ārmalu tiem kam ir ko darīt.